Personām, kuras pārvietojas ES/EEZ

Persona, uz kuru attiecas (EEK) Regulas par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, pārvietojoties ES/EEZ teritorijā, nezaudē savas tiesības uz sociālo drošību. Ja persona vēlas doties dzīvot uz citu dalībvalsti vai īslaicīgi tur pastrādāt, tad tā nezaudēs Latvijā veiktās iemaksas un līdz ar to arī tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem.

Ja persona uzsāk likumīgi strādāt kādā no ES/EEZ dalībvalstīm, tai ir tiesības iesaistīties šīs valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Katrai dalībvalstij ir savas tiesību normas, kas tiek piemērotas tiesību noteikšanā uz pensiju, piemēram, gan attiecībā uz iemaksu likmēm, pensionēšanās vecumu, gan nepieciešamo apdrošināšanas stāžu un citiem nosacījumiem.

Visu ES/EEZ dalībvalstu dažādo sociālo apdrošināšanas sistēmu koordinēšanai ir izstrādātas speciālas likuma normas. No 2010.gada 1.maija tiek piemērota jauna Regula Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk – Regula Nr.883/2004), kas aizstāj iepriekšējo Regulu Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (turpmāk – Regula Nr.1408/71). Savukārt īstenošanas Regula Nr.987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr.883/2004 (turpmāk – Regula Nr.987/2009) aizstāj iepriekšējo īstenošanas Regulu Nr.574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr.1408/71 (turpmāk – Regula Nr.574/72).

Regula Nr.883/2004 ir ieviesta, lai modernizētu un vienkāršotu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanas noteikumus. Tāpat ātrākai un drošākai informācijas apmaiņai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir paredzēts izmantot elektroniskos līdzekļus.

Regula Nr.883/2004 attiecas uz ES/EEZ dalībvalstu piederīgajiem, bezvalstniekiem, bēgļiem, kuri dzīvo dalībvalstī, un, kuri ir pakļauti vai bijuši pakļauti vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, kā arī uz viņu ģimenes locekļiem un viņu apgādību zaudējušām personām.

No 2011.gada 1.janvāra Regula Nr.883/2004 attiecas arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kā arī viņu ģimeņu locekļiem un apgādnieku zaudējušiem tuviniekiem, ja vien viņi likumīgi dzīvo dalībvalsts teritorijā un nav saistīti tikai ar vienu dalībvalsti.

No 2012.gada 1.aprīļa sociālo jautājumu koordinācijā starp ES dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju piemēro Regulu Nr.883/2004.

No 2012.gada 1.jūnija attiecībā uz EEZ dalībvalstīm (Norvēģija, Lihtenšteina un Īslande) piemēro Regulu Nr.883/2004.

Regula Nr.883/2004 nemaina galvenos pamatprincipus, ko noteica Regula 1408/71 un tie ir šādi:

  • katra valsts piešķir pensiju par saviem apdrošināšanas periodiem;
  • persona ir pakļauta tikai vienas valsts tiesību aktiem, lai novērstu divu vai vairāku valstu apdrošināšanas periodu pārklāšanos;
  • tiesību noteikšanā uz pensiju var ņemt vērā citas ES/EEZ dalībvalsts apdrošināšanas periodus.

Tomēr Regula Nr.883/2004 paredz dažas izmaiņas Latvijas pensijas piešķiršanas un aprēķināšanas kārtībā personām, kurām ir citu ES/EEZ dalībvalstu apdrošināšanas periodi.

Vecuma pensija (izdienas pensija)

Ja personai tiesības uz Latvijas vecuma pensiju rodas, ņemot vērā tikai Latvijas apdrošināšanas periodus, pensiju aprēķina saskaņā ar nacionālajām tiesību normām. Ja Latvijas apdrošināšanas periods nav pietiekams, lai rastos tiesības saņemt Latvijas vecuma pensiju, tad tiesību noteikšanā ņem vērā arī citu ES/EEZ dalībvalstu apdrošināšanas periodus, bet pensiju aprēķina, ņemot vērā tikai Latvijā uzkrāto pensijas kapitālu.

Pensionēšanās vecums ES/EEZ dalībvalstīs ir atšķirīgs, līdz ar to iespējams, ka pensiju par apdrošināšanas periodiem vienā dalībvalstī var piešķirt agrāk, nekā citā.

Apgādnieka zaudējuma pensija

Ja personai tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju rodas, ņemot vērā tikai Latvijas apdrošināšanas stāžu, tad pensiju aprēķina saskaņā ar nacionālajām tiesību normām. Ja Latvijas apdrošināšanas periods nav pietiekams, lai rastos tiesības saņemt Latvijas apgādnieka zaudējuma pensiju, tad tiesību noteikšanā ņem vērā arī mirušā apgādnieka citu ES/EEZ dalībvalstu apdrošināšanas periodus, bet pensiju aprēķina, ņemot vērā tikai mirušā apgādnieka Latvijas pensijas kapitālu.

Invaliditātes pensija

Ja personai tiesības uz Latvijas I un II grupas invaliditātes pensiju rodas, ņemot vērā tikai Latvijas apdrošināšanas periodus, tad pensiju aprēķina saskaņā ar nacionālajām tiesību normām. Ja Latvijas apdrošināšanas periods nav pietiekams, lai rastos tiesības saņemt Latvijas I un II grupas invaliditātes pensiju, tad tiesību noteikšanā ņem vērā arī citu ES/EEZ dalībvalstu apdrošināšanas periodus. Gadījumos, ja persona ir bijusi apdrošināta invaliditātei piecu gadu laikā pirms invaliditātes noteikšanas Latvijā, pensiju aprēķina, ņemot vērā tikai Latvijas apdrošināšanas periodu un apdrošināšanas iemaksu algu. Savukārt, ja persona piecu gadu laikā pirms invaliditātes noteikšanas nav bijusi apdrošināta Latvijā, tad pensijas apmēru nosaka, aprēķinot proporcionālo daļu, atbilstoši Latvijas apdrošināšanas perioda un kopējā ES/EEZ dalībvalstu apdrošināšanas perioda attiecībai.

Ja personai noteikta III invaliditātes grupa, tad tiesības saņemt Latvijas invaliditātes pensiju ir atkarīgas no tā, kāda veida tiesību aktiem (A vai B), persona ir bijusi pakļauta citā ES/ EEZ dalībvalstī. Ja tie būs bijuši A veida tiesību akti, tad invaliditātes pensiju piešķirs tikai tā ES/EEZ dalībvalsts, kuras tiesību aktiem persona būs bijusi pakļauta invaliditātes (darbnespējas) iestāšanās brīdī. Ja persona bijusi pakļauta B veida tiesību aktiem, tad pensiju piešķir katra iesaistītā ES/EEZ dalībvalsts, nosakot tiesības un saskaņā ar nacionālajām tiesību normām vai summējot apdrošināšanas periodus.

Nepilna gada apdrošināšanas periodi

Regula Nr.883/2004 paredz, ka valstij nav pienākums piešķirt pensiju par nepilna gada apdrošināšanas periodu. Tomēr, ja ir Latvijas nepilna gada apdrošināšanas periods pēc 1996.gada 1.janvāra, tad var tikt piešķirta Latvijas vecuma pensija vai apgādnieka zaudējuma pensija par Latvijas pensijas kapitālu, ja tiesības uz pensiju rodas visu ES/EEZ dalībvalstu apdrošināšanas periodu summēšanas rezultātā. Tāpat tiesību noteikšanā uz Latvijas pensiju var ņemt vērā arī nepilna gada apdrošināšanas periodu citā ES/EEZ dalībvalstī.

Pārejas noteikumi

Ja pensijas pieprasījumu iesniedz pēc Regulas Nr.883/2004 spēkā stāšanās dienas un pensija jāpiešķir par periodu pirms šīs dienas, tad līdz 2010.gada 1.maijam pensiju piešķir saskaņā ar Regulas Nr.1408/71 nosacījumiem, bet no 2010.gada 1.maija pensiju var pārskatīt saskaņā ar Regulas Nr.883/2004 nosacījumiem. Tas pats attiecas arī uz gadījumiem, ja pensijas pieprasījums ir iesniegts līdz 2010.gada 1.maijam, bet pensija līdz šim datumam vēl nav piešķirta. Šajos gadījumos personai nav jāiesniedz jauns pieprasījums pensijas pārskatīšanai.

Ja pensija piešķirta pirms 2010.gada 1.maija saskaņā ar Regulas Nr.1408/71 nosacījumiem, tad to var pārskatīt, ņemot vērā Regulu Nr.883/2004. Ja pieprasījumu pensijas pārskatīšanai persona iesniedz divu gadu laikā pēc Regulas Nr.883/2004 spēkā stāšanās dienas, to pārskata no 2010.gada 1.maija.

Pensijas pārskatīšanu saskaņā ar Regulas Nr.883/2004 nosacījumiem veic tikai tad, ja personai tie ir labvēlīgāki.

Pensijas pieprasījuma iesniegšanas kārtība

Pensijas pieprasījums personai ir jāiesniedz savas dzīvesvietas kompetentajai iestādei. Ja persona pastāvīgi dzīvo Latvijā, tad pieprasījumu var iesniegt jebkurā VSAA nodaļā vai Starptautisko pakalpojumu nodaļā. Savukārt, ja persona pastāvīgi dzīvo citā ES/EEZ dalībvalstī, tad Latvijas pensijas pieprasījumu iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajā iestādē.

Iesniedzot pensijas pieprasījumu, personai ir jāpievieno apdrošināšanas stāžu apliecinošie dokumenti, kā arī jānorāda darba un tam pielīdzinātie periodi visās ES/EEZ dalībvalstīs. Šim nolūkam persona aizpilda veidlapu E207 Sertifikāts par apdrošinātas personas apdrošināšanas vēsturi.

Pensijas pieprasījums, kurš iesniegts vienas ES/EEZ dalībvalsts kompetentajā iestādē, tiek pārsūtīts izskatīšanai arī citu ES/EEZ dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kur persona ir bijusi apdrošināta. Lai pieņemtu lēmumu par pensiju, iestādes apmainās ar nepieciešamo informāciju.

Ja personai ir tiesības uz Latvijas pensiju, bet lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildu informācija, personai izmaksā avansu līdz laikam, kamēr informācija tiek iegūta. Avansa izmaksas periods nevar būt ilgāks par 3 gadiem.

Lēmuma paziņošanas un apstrīdēšanas kārtība

Regula Nr.987/2009 paredz, ka katra ES/EEZ dalībvalsts iestāde savu pieņemto lēmumu paziņo pašam prasītājam. Lēmumā norāda apstrīdēšanas termiņu. Ja tas ir lēmums par pensijas atteikšanu, tad norāda arī atteikuma iemeslu. Savukārt tad, kad dzīvesvietas valsts iestāde no citām dalībvalstu iestādēm ir saņēmusi informāciju par visiem pieņemtajiem lēmumiem, personai nosūta lēmumu kopsavilkumu. Līdz ar to lēmuma apstrīdēšanas tiesības personai rodas divreiz – gan saņemot lēmumu no konkrētās dalībvalsts iestādes, gan saņemot lēmumu kopsavilkumu.

Pensijas izmaksa ES/EEZ dalībvalstīs dzīvojošām personām

Ja pensijas pieprasītājs dzīvo ES/EEZ dalībvalstī, tad piešķirto Latvijas pensiju, izmaksā uz pensijas pieprasījumā norādīto bankas kontu dzīvesvietas valstī.

Ja persona, kurai piešķirta Latvijas pensija, vēlas izbraukt uz pastāvīgu dzīvi citā ES/EEZ dalībvalstī, tā var pieprasīt pensijas eksportu uz jauno dzīvesvietu. Tādā gadījumā pieprasījums pensijas eksportam jāiesniedz jebkurā VSAA nodaļā, VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļā vai dzīvesvietas kompetentajā iestādē. Iesniegumā jānorāda bankas konta rekvizīti: bankas nosaukums, bankas adrese, BIC/SWIFT kods, IBAN konta numurs.

Personai, kura dzīvo ES/EEZ dalībvalstī, Latvijas pensiju turpina maksāt, ja tā katru gadu periodā no 1.oktobra līdz 15.decembrim iesniedz VSAA nodaļai rakstisku pieprasījumu par pensijas izmaksas turpināšanu, nosūtot to pa pastu vai iesniedzot ar pilnvarotās personas starpniecību. Šim pieprasījumam pievieno ne agrāk kā mēnesi pirms iesniegšanas dienas taisītu notariālu apliecinājumu vai atbildīgās institūcijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka pensijas saņēmējs ir dzīvs.

Lai turpinātu saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, tad jāapliecina, ka dzīvs ir gan pensijas saņēmējs, gan apgādājamais(-ie). Apgādājamam(-iem) vecumā no 18 gadiem līdz 24 gadu sasniegšanai, apgādnieka zaudējuma pensijas turpmākai izmaksai papildu jāiesniedz izglītības iestādes izziņa par mācībām vai studijām pilna laika klātienē.

Iesniedzot dokumentus svešvalodā, var būt nepieciešams arī šī dokumenta tulkojums.

Pieprasījumu pensijas turpmākai izmaksai (t.s. izglītības iestādes izziņu apgādnieka zaudējuma pensijas gadījumā), pensijas saņēmējs un apgādājamais(-ie), uzrādot personu apliecinošus dokumentus, var arī personīgi iesniegt VSAA nodaļā. Šajā gadījumā notāra izdoti dzīvības apliecinājumi nav nepieciešami.

Publicēšanas datums: [14.04.2017]